Dr. Artūrs Zeps,

RTU Attīstības prorektors

Dalība MIT J-WEL programmā ļāva man iegūt jaunu skatījumu uz augstākās izglītības pārvaldību un internacionalizāciju. Programma palīdzēja apgūt jaunas pieejas augstākās izglītības digitalizācijā un tehnoloģiju pielietošanā, kā arī MIT un citās vadošajās augstākās izglītības iestādēs īstenotajā ieinteresēto pušu vadībā. Un ,neapšaubāmi, nepārprotams ieguvums bija kopīgais mācību process un tīklu veidošana ar lieliskiem grupas dalībniekiem, kuri piedalījās programmā.

Dr. Artūrs Zeps,

RTU Attīstības prorektors

Dalība MIT J-WEL programmā ļāva man iegūt jaunu skatījumu uz augstākās izglītības pārvaldību un internacionalizāciju. Programma palīdzēja apgūt jaunas pieejas augstākās izglītības digitalizācijā un tehnoloģiju pielietošanā, kā arī MIT un citās vadošajās augstākās izglītības iestādēs īstenotajā ieinteresēto pušu vadībā. Un ,neapšaubāmi, nepārprotams ieguvums bija kopīgais mācību process un tīklu veidošana ar lieliskiem grupas dalībniekiem, kuri piedalījās programmā.

Dr . Irina Arhipova,

LBTU Zinātņu prorektore, profesore

Dalība MIT programmā kopā ar kolēģiem no augstākās izglītības nozares, biznesa un valsts pārvaldes deva iespēju novērtēt pašreizējo universitātes modeli un redzējumu, kā nodrošināt elastīgu, izmaksu un laika ziņā efektīvu, nepārtrauktu izglītību nākotnē. Digitālās nedēļas laikā tika gūtas atziņas par tiešsaistes izglītības nākotni zināšanu sabiedrībā un prasmēm digitālajai nākotnei.

Dr. Andra Zvirbule,

LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne, profesore

Šī ir lieliska iespēja iedvesmoties no pasaules vizionāriem izglītības jomā, iegūt idejas, kā arī prezentēt LLU  kā starptautiska līmeņa zinātnes universitāti. Interesants ir globālais skatījums par dažādiem izaicinājumiem izglītības inovāciju ieviešanā, saprotot, ka izglītība darbojas nenoteiktības apstākļos. No vienas puses ir saprotami, ka  tehnoloģijas arī turpmāk ieviesīs pārmaiņas izglītībā, taču galvenais akcents izskan, ka tieši līderības un izcilas sociālās prasmes būs nepieciešamas izglītībā un tās pārvaldībā. Ja runājam par  augstāko izglītību un universitātēm, tad  vairākkārt tika uzsvērts, ka  visus šos procesus virza izglītības jomas līderi. Turklāt visā šajā procesā nozīmīga ir studentu loma un tas, ka studentiem ir jāsaprot, ka tieši viņi universitātes izglītības kontekstā ir inovāciju radītāji  un virzītāji.

Dr. Andra Zvirbule,

LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne, profesore

Šī ir lieliska iespēja iedvesmoties no pasaules vizionāriem izglītības jomā, iegūt idejas, kā arī prezentēt LLU  kā starptautiska līmeņa zinātnes universitāti. Interesants ir globālais skatījums par dažādiem izaicinājumiem izglītības inovāciju ieviešanā, saprotot, ka izglītība darbojas nenoteiktības apstākļos. No vienas puses ir saprotami, ka  tehnoloģijas arī turpmāk ieviesīs pārmaiņas izglītībā, taču galvenais akcents izskan, ka tieši līderības un izcilas sociālās prasmes būs nepieciešamas izglītībā un tās pārvaldībā. Ja runājam par  augstāko izglītību un universitātēm, tad  vairākkārt tika uzsvērts, ka  visus šos procesus virza izglītības jomas līderi. Turklāt visā šajā procesā nozīmīga ir studentu loma un tas, ka studentiem ir jāsaprot, ka tieši viņi universitātes izglītības kontekstā ir inovāciju radītāji  un virzītāji.

Dr. Dmitrijs Stepanovs,

IZM Valsts sekretāra vietnieks,  Augstākās izglītības, zinātnes, inovāciju departamenta direktors

Galvenais ieguvums dalībai programmā ir vienkopus strādāt un mācīties ar līderiem no Latvijas augstskolām, ministrijām un uzņēmumiem, saņemot pasaules līmeņa zināšanas un pieredzi, ko sniedz piesaistītie eksperti. Dalīšanas ar idejām, pieredzi un mācībām ļauj padziļināti izprast iesaistīto pušu vajadzības un gaidas, lai sekmīgi īstenotu augstskolu reformu, lai Latvijā attīstītu kvalitatīvu un starptautiski konkurētspējīgu augstākās izglītības un pētniecības telpu, kā arī palielinātu augstskolu lomu valsts ekonomiskajā, kultūras un pilsoniskā attīstībā.

Ingmārs Pūķis,

SIA “Latvijas Mobilais telefons” viceprezidents, valdes loceklis

Lielie uzņēmumi, kurus pārstāvu, jau vairākus gadus meklē veidus, kā paplašināt sadarbību ar augstākās izglītības organizācijām un nostiprināt Latvijas inovāciju ekosistēmu. Šīs studijas ļauj gan iepazīties ar citu valstu pieredzi, gan nostiprināt personiskās saites ar citiem ekosistēmas dalībniekiem. Īpaši gribas izcelt plašās iespējas, kuras mums sniegs izglītības sistēmas digitālā transformācija – vienlaikus gan mērogojamību, gan augstāku kvalitāti.

Ingmārs Pūķis,

SIA “Latvijas Mobilais telefons” viceprezidents, valdes loceklis

Lielie uzņēmumi, kurus pārstāvu, jau vairākus gadus meklē veidus, kā paplašināt sadarbību ar augstākās izglītības organizācijām un nostiprināt Latvijas inovāciju ekosistēmu. Šīs studijas ļauj gan iepazīties ar citu valstu pieredzi, gan nostiprināt personiskās saites ar citiem ekosistēmas dalībniekiem. Īpaši gribas izcelt plašās iespējas, kuras mums sniegs izglītības sistēmas digitālā transformācija – vienlaikus gan mērogojamību, gan augstāku kvalitāti.

Dr. Māris Turks,

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns

MIT / J-WEL apmeklējums deva skatu par plašo iespēju loku augstākās izglītības digitālajā transformācijā. Izglītības konference bija kā svaiga gaisa malks par jaunākajam atziņām un iespējamajiem risinājumiem, pielietojot pēcepidēmijas laikmeta jaukto izglītības modeli, kas veiksmīgi apvieno gan digitālo formātu, gan klātienes laboratorijas darbus, problēmuzdevumu risināšanas seminārus un citus grupu darbus. Svarīga bija diskusiju laikā gūtā pārliecība, ka vairākus digitālās transformācijas procesus mēs RTU jau īstenojam ļoti atzīstamā labā līmenī un ka vajag tikai turpināt šo darbu. Divas vispārīgas atziņas, kas attiecas arī uz digitālo transformāciju: * nākotne ne vienmēr ir paredzama, bet pārmaiņas ir nenovēršamas, un tām ir vieglāk ļauties ar skaidri definētiem mērķiem; * pilnīga transformācija var būt arī ilgs process, bet tas dod iespēju to veidot saskaņā ar mūsu vajadzībām.

Ilze Kūka,

LU kanclere

Dalība MIT J-WEL programmā, piedaloties pasaules izcilāko ekspertu vadītās starptautiskās darbnīcās un semināros par izglītības un digitalizācijas vadību, praktiski iepazīstot MIT kolēģu paveikto studiju procesa digitalizācijā, kā arī veidojot ciešāku sadarbību ar programmas dalībniekiem, sniedza man dziļāku izpratni un jaunu skatījumu uz studiju procesa digitalizācijas iespējām un izaicinājumiem, pilnvērtīgāk izprotot iesaistīto pušu vajadzības un arī pieejamos resursus. MIT J-WEL programma sniedz lielisku iespēju iegūt jaunas zināšanas un vērtīgu pieredzes apmaiņu digitalizācijas iespēju laikā.

Ilze Kūka,

LU kanclere

Dalība MIT J-WEL programmā, piedaloties pasaules izcilāko ekspertu vadītās starptautiskās darbnīcās un semināros par izglītības un digitalizācijas vadību, praktiski iepazīstot MIT kolēģu paveikto studiju procesa digitalizācijā, kā arī veidojot ciešāku sadarbību ar programmas dalībniekiem, sniedza man dziļāku izpratni un jaunu skatījumu uz studiju procesa digitalizācijas iespējām un izaicinājumiem, pilnvērtīgāk izprotot iesaistīto pušu vajadzības un arī pieejamos resursus. MIT J-WEL programma sniedz lielisku iespēju iegūt jaunas zināšanas un vērtīgu pieredzes apmaiņu digitalizācijas iespēju laikā.

Edvards Ratnieks,

Zemkopības ministra padomnieks

Šīs nav mācības, kuru noslēgumā beidzas pati ideja. Šī ir platforma turpmākajiem uzlabojumiem un soļiem Latvijas augstākajā izglītībā, kurā dalībnieki no dažādām ieinteresētajām pusēm veido ļoti plašu pārstāvību. Diskusiju formātā dalībnieki apspriež savas piedāvātās inovācijas un idejas, savstarpēji tās apspriež un kritiski izvērtē, vai attiecīgie piedāvājumi ir ieviešami un nepieciešami Latvijā. Mēs visi esam ieinteresēti stiprināt mūs valsti un tās izglītības sistēmu.

Santa Šmīdlere,

LR IZM valsts sekretāra vietniece

No MIT un kopumā ASV izglītības sistēmas kā ļoti vērtīgu pārņemamo praksi redzu trīs plašas tēmas:

–      Lai veicinātu labākus mācību rezultātus un katram jaunietim veidotu personīgu mācīšanās ceļu, ir jāievieš adaptīvā mācīšanās prakse (adaptive learning).  Mūsu problēma ir tā, ka nevaram nedz klašu, nedz izglītības sistēmas līmenī  izvērtēt un kvalitatīvi vadīt mācīšanās procesu, ja grupas dalībniekiem ir atšķirīgi zināšanu un arī ambīciju līmeņi. Adaptīvās mācīšanās modelis ar IT tehnoloģiju atbalstu ļauj īstenot dažādus mācību formātus (klasē, attālināti, hibrīdmodelī) un individuāli izvērtēt un vadīt katra sniegumu. Šādi varam pēc iespējas drīzāk identificēt vājos punktus jaunieša zināšanās, motivācijā, lai nekavējoši pielāgotu gan tēmas sarežģītību, gan apguves veidu un atbalstu, vienlaikus spējot izvērtēt visas grupas, klases sniegumu kopumā.

–      Darbu ar mērķtiecīgajiem talantiem: skolēnu un studentu  attīstības programmas, tā saucamās Advanced Placements programmas vidusskolās un Honors programmas augstskolās. Jauniešiem, kuri patstāvīgi iegulda laiku un darbu, skola nodrošina priekšmeta, tēmas vai jomas apguvi augstākā sarežģītākā līmenī.  ASV izglītības sistēmā tie ir koledžas līmeņa kursi jau vidusskolas posmā un, iestājoties augstskolā, nav jāziedo laiks, lai apgūtu tēmas vai jomas pamatus: šī ir paātrinājuma programma tiem, kam ir degsme, sekmes un darbaspējas. Svarīga loma ir ne vien skolotājiem un pasniedzējiem, bet arī kvalitatīviem, personalizētiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un izvērtējuma, progresa mērīšanai, lai palīdzētu sasniegt jaunieša potenciāla augstākās robežas.

–      Īsāku ceļu pie nozarēs nepieciešamajām kvalifikācijām: mikroapliecinājumu (microcredentials) ieviešanu mērķtiecīgai, piemēram, tehnoloģiju  kompetenču apguvei sadarbībā ar uzņēmumiem, darba devējiem. Tas liktu fundamentāli pārskatīt pieeju pieaugušo izglītībai gan saturā, gan mācīšanās pieredzē un visvairāk- kvalitātes prasībās. Mikroapliecinājumi var būt daļa no augstākās vai profesionālās izglītības programmas vai īpaši veidots saturs – tas ir elastīgs, mērķtiecīgs veids, kā apliecināt un personalizēt savu mācīšanās un profesionālās attīstības ceļu arī pieaugušajiem. Šī pieeja ir plaši attīstīta ASV un sekmē efektīvu zināšanu pārnesi darba tirgū.”

Santa Šmīdlere,

LR IZM valsts sekretāra vietniece

No MIT un kopumā ASV izglītības sistēmas kā ļoti vērtīgu pārņemamo praksi redzu trīs plašas tēmas:

–      Lai veicinātu labākus mācību rezultātus un katram jaunietim veidotu personīgu mācīšanās ceļu, ir jāievieš adaptīvā mācīšanās prakse (adaptive learning).  Mūsu problēma ir tā, ka nevaram nedz klašu, nedz izglītības sistēmas līmenī  izvērtēt un kvalitatīvi vadīt mācīšanās procesu, ja grupas dalībniekiem ir atšķirīgi zināšanu un arī ambīciju līmeņi. Adaptīvās mācīšanās modelis ar IT tehnoloģiju atbalstu ļauj īstenot dažādus mācību formātus (klasē, attālināti, hibrīdmodelī) un individuāli izvērtēt un vadīt katra sniegumu. Šādi varam pēc iespējas drīzāk identificēt vājos punktus jaunieša zināšanās, motivācijā, lai nekavējoši pielāgotu gan tēmas sarežģītību, gan apguves veidu un atbalstu, vienlaikus spējot izvērtēt visas grupas, klases sniegumu kopumā.

–      Darbu ar mērķtiecīgajiem talantiem: skolēnu un studentu  attīstības programmas, tā saucamās Advanced Placements programmas vidusskolās un Honors programmas augstskolās. Jauniešiem, kuri patstāvīgi iegulda laiku un darbu, skola nodrošina priekšmeta, tēmas vai jomas apguvi augstākā sarežģītākā līmenī.  ASV izglītības sistēmā tie ir koledžas līmeņa kursi jau vidusskolas posmā un, iestājoties augstskolā, nav jāziedo laiks, lai apgūtu tēmas vai jomas pamatus: šī ir paātrinājuma programma tiem, kam ir degsme, sekmes un darbaspējas. Svarīga loma ir ne vien skolotājiem un pasniedzējiem, bet arī kvalitatīviem, personalizētiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un izvērtējuma, progresa mērīšanai, lai palīdzētu sasniegt jaunieša potenciāla augstākās robežas.

–      Īsāku ceļu pie nozarēs nepieciešamajām kvalifikācijām: mikroapliecinājumu (microcredentials) ieviešanu mērķtiecīgai, piemēram, tehnoloģiju  kompetenču apguvei sadarbībā ar uzņēmumiem, darba devējiem. Tas liktu fundamentāli pārskatīt pieeju pieaugušo izglītībai gan saturā, gan mācīšanās pieredzē un visvairāk- kvalitātes prasībās. Mikroapliecinājumi var būt daļa no augstākās vai profesionālās izglītības programmas vai īpaši veidots saturs – tas ir elastīgs, mērķtiecīgs veids, kā apliecināt un personalizēt savu mācīšanās un profesionālās attīstības ceļu arī pieaugušajiem. Šī pieeja ir plaši attīstīta ASV un sekmē efektīvu zināšanu pārnesi darba tirgū.”