Dalība MIT J-WEL programmā ļāva man iegūt jaunu skatījumu uz augstākās izglītības pārvaldību un internacionalizāciju. Programma palīdzēja apgūt jaunas pieejas augstākās izglītības digitalizācijā un tehnoloģiju pielietošanā, kā arī MIT un citās vadošajās augstākās izglītības iestādēs īstenotajā ieinteresēto pušu vadībā. Un ,neapšaubāmi, nepārprotams ieguvums bija kopīgais mācību process un tīklu veidošana ar lieliskiem grupas dalībniekiem, kuri piedalījās programmā.

Šī ir lieliska iespēja iedvesmoties no pasaules vizionāriem izglītības jomā, iegūt idejas, kā arī prezentēt LLU  kā starptautiska līmeņa zinātnes universitāti. Interesants ir globālais skatījums par dažādiem izaicinājumiem izglītības inovāciju ieviešanā, saprotot, ka izglītība darbojas nenoteiktības apstākļos. No vienas puses ir saprotami, ka  tehnoloģijas arī turpmāk ieviesīs pārmaiņas izglītībā, taču galvenais akcents izskan, ka tieši līderības un izcilas sociālās prasmes būs nepieciešamas izglītībā un tās pārvaldībā. Ja runājam par  augstāko izglītību un universitātēm, tad  vairākkārt tika uzsvērts, ka  visus šos procesus virza izglītības jomas līderi. Turklāt visā šajā procesā nozīmīga ir studentu loma un tas, ka studentiem ir jāsaprot, ka tieši viņi universitātes izglītības kontekstā ir inovāciju radītāji  un virzītāji.

Lielie uzņēmumi, kurus pārstāvu, jau vairākus gadus meklē veidus, kā paplašināt sadarbību ar augstākās izglītības organizācijām un nostiprināt Latvijas inovāciju ekosistēmu. Šīs studijas ļauj gan iepazīties ar citu valstu pieredzi, gan nostiprināt personiskās saites ar citiem ekosistēmas dalībniekiem. Īpaši gribas izcelt plašās iespējas, kuras mums sniegs izglītības sistēmas digitālā transformācija – vienlaikus gan mērogojamību, gan augstāku kvalitāti.

Dalība MIT J-WEL programmā, piedaloties pasaules izcilāko ekspertu vadītās starptautiskās darbnīcās un semināros par izglītības un digitalizācijas vadību, praktiski iepazīstot MIT kolēģu paveikto studiju procesa digitalizācijā, kā arī veidojot ciešāku sadarbību ar programmas dalībniekiem, sniedza man dziļāku izpratni un jaunu skatījumu uz studiju procesa digitalizācijas iespējām un izaicinājumiem, pilnvērtīgāk izprotot iesaistīto pušu vajadzības un arī pieejamos resursus. MIT J-WEL programma sniedz lielisku iespēju iegūt jaunas zināšanas un vērtīgu pieredzes apmaiņu digitalizācijas iespēju laikā.

No MIT un kopumā ASV izglītības sistēmas kā ļoti vērtīgu pārņemamo praksi redzu trīs plašas tēmas:

–      Lai veicinātu labākus mācību rezultātus un katram jaunietim veidotu personīgu mācīšanās ceļu, ir jāievieš adaptīvā mācīšanās prakse (adaptive learning).  Mūsu problēma ir tā, ka nevaram nedz klašu, nedz izglītības sistēmas līmenī  izvērtēt un kvalitatīvi vadīt mācīšanās procesu, ja grupas dalībniekiem ir atšķirīgi zināšanu un arī ambīciju līmeņi. Adaptīvās mācīšanās modelis ar IT tehnoloģiju atbalstu ļauj īstenot dažādus mācību formātus (klasē, attālināti, hibrīdmodelī) un individuāli izvērtēt un vadīt katra sniegumu. Šādi varam pēc iespējas drīzāk identificēt vājos punktus jaunieša zināšanās, motivācijā, lai nekavējoši pielāgotu gan tēmas sarežģītību, gan apguves veidu un atbalstu, vienlaikus spējot izvērtēt visas grupas, klases sniegumu kopumā.

–      Darbu ar mērķtiecīgajiem talantiem: skolēnu un studentu  attīstības programmas, tā saucamās Advanced Placements programmas vidusskolās un Honors programmas augstskolās. Jauniešiem, kuri patstāvīgi iegulda laiku un darbu, skola nodrošina priekšmeta, tēmas vai jomas apguvi augstākā sarežģītākā līmenī.  ASV izglītības sistēmā tie ir koledžas līmeņa kursi jau vidusskolas posmā un, iestājoties augstskolā, nav jāziedo laiks, lai apgūtu tēmas vai jomas pamatus: šī ir paātrinājuma programma tiem, kam ir degsme, sekmes un darbaspējas. Svarīga loma ir ne vien skolotājiem un pasniedzējiem, bet arī kvalitatīviem, personalizētiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un izvērtējuma, progresa mērīšanai, lai palīdzētu sasniegt jaunieša potenciāla augstākās robežas.

–      Īsāku ceļu pie nozarēs nepieciešamajām kvalifikācijām: mikroapliecinājumu (microcredentials) ieviešanu mērķtiecīgai, piemēram, tehnoloģiju  kompetenču apguvei sadarbībā ar uzņēmumiem, darba devējiem. Tas liktu fundamentāli pārskatīt pieeju pieaugušo izglītībai gan saturā, gan mācīšanās pieredzē un visvairāk- kvalitātes prasībās. Mikroapliecinājumi var būt daļa no augstākās vai profesionālās izglītības programmas vai īpaši veidots saturs – tas ir elastīgs, mērķtiecīgs veids, kā apliecināt un personalizēt savu mācīšanās un profesionālās attīstības ceļu arī pieaugušajiem. Šī pieeja ir plaši attīstīta ASV un sekmē efektīvu zināšanu pārnesi darba tirgū.”