MIT programma ļauj 17 Latvijas izglītības un organizāciju līderiem ASV piedalīties starptautiskajā Digitālajā nedēļā
Maija otrajā nedēļā no ASV, Bostonas, atgriezās 17 izglītības un organizāciju līderi, kuri Riga Business School koordinētās un Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētās* MIT programmas ietvaros piedalījās starptautiskajā Digitālajā nedēļā. Digitālā nedēļa ir daļa no Latvijā koordinētās MIT programmas, kas ļāva izglītības un organizāciju līderu delegācijai no Latvijas iegūt plašu izglītības inovāciju perspektīvu un starptautiskās tendences augstākās izglītības izcilībā. Būtiskākās atziņas no globālās konferences un tai sekojošajām ideācijas sesijām ir, pirmkārt, fokusēties uz digitālo pieredzi izglītības procesu veidošanā un vadīšanā, otrkārt, jebkurai stratēģijai ir jābūt centrētai uz studenta un studiju procesa vajadzībām, treškārt, veicināt izglītības līderu attīstību globālo pārmaiņu laikā.
Šī globālā konference norisinājās Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūta (MIT) paspārnē esošā MIT J-Well centra vadībā. Atbilstoši sadarbības memorandam, Latviju MIT-J-Well partnerībā kopš 2021. gada septembra pilntiesīgi pārstāv Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība.
Digitālās nedēļas ietvaros Latvijas delegācija kā MIT programmas dalībnieki piedalījās arī īpašās ideācijās ar MIT J-WEL ekspertiem. Galvenais ideāciju sesiju mērķis bija vērtēt iniciatīvas, ko varētu virzīt augstākās izglītības procesu inovācijām. Ar Riga Business School kā akadēmiskā partnera atbalstu MIT J-WEL vadītājs Vīdžeijs Kumārs (Viyei Kumar) būs viens no viesrunātājiem Rīgā 3.jūnijā notiekošajā starptautiskajā forumā “Izglītība nākotnei: no vīzijas uz pārmaiņām”.
Klaudio Rivera, Riga Business School direktora vietnieks un MIT programmas direktors: “Galvenie secinājumi pēc Digitālās nedēļas, kurā ar savu pieredzi dalījās izglītības vizionāri un praktizētāji no visas pasaules, bija saistīti ar to, ka jebkuras stratēģijas centrā ir jābūt studentam, vai tā ir “digital first” pieeja kā prioritāte studentu pieredzes veidošanā vai hibrīdmācīšanās modeļa veidošana. Pēc Covid19 izplatības pēdējo divu gadu laikā visas pasaules izglītības līderi un vizionāri ir vienisprātis, ka jāmeklē pieeja studentu mentālās un emocionālās veselības stiprināšanai. Izaicinājumi, ar ko saskaramies mēs, ir arīdzan atpazīti un identificēti citās augstākās izglītības iestādēs pasaulē. Augstskolām ir jāpievērš uzmanība uz skolas, mācīšanās vides pieredzi, ne vien uz auditorijas pieredzi, proti, mācību pieredzi.
Santa Šmīdlere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece: “Tiekoties ar vadošo universitāšu līderu komandām, kas ir izcilības un veiktspējas etaloni, notika sarunas par to, lai tuvākajā laikā Latvijas studentiem un skolēniem būtu pieejams pasaules līmeņa studiju saturs datorzinātnēs. Sadarbībā ar MIT Globālās izglītības laboratoriju Latvijā plānots izveidot izglītības inovāciju laboratoriju, lai sadarbībā ar izglītības līderiem, industrijas pārstāvjiem, studentiem un citiem sadarbības partneriem ieviestu transformatīvas izglītības inovāciju iniciatīvas, kas veicinātu augstas kvalitātes mācīšanu un mācīšanos, kā arī nostiprinātu līderības kapacitāti augstskolās izglītības rezultātu sasniegšanai. Digitalizācija un digitālā transformācija bija būtiska pieredzes pārneses un ideācijas sesiju tēma, jo jēgpilnas digitālās transformācijas programmas ir viena no tuvākajām lielajām IZM prioritātēm. Kritisks elements to īstenošanā ir augstskolu vadības līderība un atbalsts dekāniem, programmu vadītājiem un pasniedzējiem digitālo inovāciju ieviešanai. Tāpat, Bostonā tikāmies ar šobrīd ASV studējošajiem latviešiem: tuvākajos gados Latvijā atgriezīsies spoži izglītoti un akadēmiskās vērtībās stiprināti profesionāļi, kuri būs lieliski papildspēki arī izglītības inovāciju nozarē.”
Digitālās nedēļas laikā MIT programmas dalībnieki piedalījās ideācijas sesijā, kur par galveno jautājumu tika izvirzīts absolventu profils augstākajā izglītībā Latvijā. Šo diskusiju un prāta vērtu vadīja MIT J-WEL eksperti. Diskusijas beigās tika secināts, ka augstskolu absolventiem primāri jābūt ar spēcīgām sociālajām prasmēm – līderības, izaugsmes, pozitīvās domāšanas prasmēm, tad seko tehniskās zināšanas, piemēram, datu analītika, tehnoloģiju izmantošana, savukārt, prasmju matricas trešais būtiskais elements ir atbildība un ētikas principu ievērošana”.
“Secinājums pēc MIT J-WEL vadītās diskusijas bija šādi – lielākie ierobežojumi, kāpēc nesasniedzam rezultātus, kādus vēlētos, ir metodes, kas tiek izmantotas mācību procesā. Tās ir pasīvās mācīšanās metodes, kur trūkst aktīva studentu iesaiste. Šajās sarunās iezīmējas, ka izglītības procesu veidotājiem kopā ar industrijām jāspēj veidot centrus vai laboratorijas, kuros visas puses kopā veidotu izglītības pieredzes rāmējumu, kur studenti kļūst par saviem mācību procesa saimniekiem. Ņemot vērā sadarbību ar MIT, es ticu, ka šādam centram Latvijā ir pavisam reāla iespēja veidoties, jo mums ir aktīva biznesa vide, kurai rūp izglītība, un motivēti politikas veidotāji,” norāda Klaudio Rivera.
MIT programmu, kurā šobrīd ir 17 dalībnieki, plānots realizēt vairākos posmos, trīs gadu laikā apmācot līdz 66 augstākās izglītības ekspertus, biznesa un valsts pārvaldes vadības pārstāvjus un izveidojot augstākās izglītības kompetences centru ar mērķi sekmēt inovāciju ieviešanu izglītībā un starptautiskās pieredzes pārnesi.
MIT apmācību pilotgrupā no Latvijas piedalīsies Andra Zvirbule, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un Sociālās attīstības fakultātes dekāne, Artūrs Zeps, RTU Attīstības prorektors, Dace Butāne, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktora vietniece, Daiga Behmane, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Dmitrijs Stepanovs, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Ieva Šlēziņa, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktore, Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks izglītības un zinātnes jautājumos, Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents, Ilze Kūka, Latvijas Universitātes kanclere, Irina Arhipova, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektore, Liene Ņikitina-Zaķe, Rīgas Stradiņa universitātes zinātnes departamenta direktore, Māris Balodis, Latvenergo pētniecības un attīstības direktors, Māris Turks, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns, Raimonds Lapiņš, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Santa Šmīdlere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes rektora padomniece digitālās sabiedrības jautājumos un Zane Martinsone, Ernst&Young Baltics vecākā projektu vadītāja.
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts ir viena no pasaules spēcīgākajām universitātēm, savukārt MIT grupā esošais J-WEL centrs ir MIT iniciatīva sadarbības veicināšanai ar citām pasaules augstskolām izglītības inovāciju veicināšanai. J-WEL strādā ar saviem partneriem, lai veicinātu izcilību un transformāciju izglītībā visā pasaulē.